Mājas Alus Muca

Sveiki visiem! Tā nu sanāca, ka kārtējais mājas alus tika sapildīts pa pudelēm un es paliku ar vienu tukšu fermentācijas spaini, un, tā kā manī jau sen bija mitusi ķecerīga doma pamēģināt brūvēt alu ar medu. Ievācu daudz un dažādas informācijas par to, kā brūvēt alu ar medu un, kā parasti, viedokļi atšķīrās diametrāli – vieni brūvētāji izmanto medu iesala vietā, citi to tikai nedaudz pievieno smaržai brīdī, kad alus tiek pildīts pudelēs un vēl citi pievieno medu ottreizējās fermentācijas laikā un tad vēl, protams, ir kaudze ar variācijām par šiem variantiem. Tā kā man plauktā stāvēja alus skārdene ar Coopers Canadian Blonde un forumā atradu atbilstošu alus recepti, tad pie tās arī paliku. Recepte šādam medus alum izrādījās ļoti vienkārša – Coopers Canadian Blonde sajaukts ar Coopers BKE1 (brew kit enhancer ar numuru 1 – sastāvs 75% dekstroze un 25% gaišais iesals – domāju, ka mierīgi var aizvietot ar 1kg DME (sauso iesalu) vai apmēram 1.5kg ar šķidro iesalu – piem, to pašu Coopers Liquid Malt extract) un 350g medus.

Nolēmu visas savas darbības dokumentēt, kā rezultātā nācās brūvēt alu ar video kameru vienā rokā. Bilde nedaudz trīc un raustās, toties izdevās nofilmēt gandrīz visu procesu no sava skatpunkta. Ceru, ka būs interesanti skatīties – varbūt kāds atklās ko jaunu Vietām, protams, ir pamatīgs kameras triceklis un balss aiz kadra mēģina neklepot un runāt skaidrāk, bet, ceru ka sapratīsiet, jo filmēšanai izmantoju amatieru iekārtas. Nākamreiz mēģināšu pielāgot savu fotostatīvu – lai bilde būtu skaidrāka.

Sāku kā parasti ar sagatavošanas darbiem – sakārtoju visu nepieciešamo sterilizācijai un uzliku vārīties tējkannu ar ūdeni un 2l ūdens katlā, tad karstā ūdenī sāku sildīt skārdeni ar pašu alus iesala ekstraktu, pārdomāju secību – kas, kur un kā, un centos neimērkt kameru kādā traukā ar ūdeni.

Pirmajā daļā tiku līdz alus ekstrakta skārdenes atvēršanai. Nedaudz izgāzos filmējot sterilizēšanas procesu – pamanījos izslēgt kameru un neko nenofilmēt, bet nu īsumā – tas ir viens no svarīgākajiem procesiem mājas alus brūvēšanā – viss, kas nonāk saskarsmē ar alu, ir ļoti rūpīgi jāsterilizē.

Otrā daļa – alus iesala ekstrakta skārdene ir vaļā. Fascinējoši, kā mainās alus krāsa rūgšanas procesā – sākumā alus izskatās stipri tumšāks nekā beigu produkts. Kārtējo reizi priecājos par atkritumu spaiņa kājminamo pedāli – ļoti ērti lietot, ir vērts samaksāt liekus 25 latus un iegūt šādu ekstru savā virtuvē. Pie šīs sadaļas būtiskākā piezīme ir sekojoša: pirms lejat kautko fermentācijas traukā, pārliecinieties, ka tapa ir ciet, citādi būs ziepes… vai alus pa visu virtuvi Nākošais svarīgais moments, brūvējot mājas alu, ir pamatīgi to visu sajaukt – maisiet tikmēr, kamēr roka stīva un tad vēl tikpat – tas ir jādara, ne tikai lai sajauktu visas sastāvdaļas, bet arī lai izšķīdinātu skābekli alus misā – tas ir nepieciešams raugam sākotnējā stadijā, lai sāktos rūgšanas process. Jaucot klāt alus misai auksto ūdeni maisiet misu visu laiku un sekojiet līdzi temperatūrai. Ja sanāk zem 30C bet nav ideālā temperatūra – ap 22C – nevajag mocīties ar dzesēšanu, jo tādā veidā palielinās iespēja, ka mūsu alus saslims ar kādu pelējuma sēnīšu slimību – jauciet raugu klāt!

Par ūdeni – es izmantoju to, ko piegādā Rīgas Ūdens, atrodos Daugavas kreisajā krastā, ūdensvads ir jauns, cik saprotu tad arī dzeramā ūdens sagatavošanas stacija ir moderna – tādējādi, ar smaidu sejā varu paziņot ka manējais mājas alus viss ir “Rīgas Ūdens Oriģinālais”. Man pašam “krāna ūdens” mājās garšo, nav nekādu sajūtamu smaku vai piegaršu. Pēc eksperimentiem ar akvāriju varu teikt, ka ūdens ir paciets un diezgan bagāts ar karbonātsāļiem un nedaudz ar dzeldzi. Mēģināju sākumā brūvēt alu izmantojot dažādus veikalos nopērkamos dzeramos ūdeņus un, ja godīgi, starpību nesajutu, tādēļ pārtraucu tērēt naudu un pildu ūdeni pa taisno no pilsētas ūdensvada.

Trešajā daļā ir alus brūvēšanas procesa nobeigums. Jāatceras nākamreiz nesolīt neko rakstīt blogā Tad nu par hidrometra rādījumu – kāpēc ir svarīgi piefiksēt sākumā, kad alus misa ir gatava bet raugs nav piejaukts klāt (es KĀRTĒJO reizi iesmeļu pēc tam, kad tikko piejaucu raugu, nevaru atcerēties to izdarīt pirms tam) – tādā veidā mēs varam izrēķināt alkohola daudzumu mūsu alū tad, kad alus rūgšanas process būs beidzies, kā arī sekot līdzi pašam alus rūgšnas procesam.

Piemērs – mūsu alus sākotnējais bīvums (OG) ir aptuveni (tāpēc ka nevar pilnīgi visu labi sajaukt) 1.054 pie 22C un beigu blīvums, kad viss alus rūgšanas process ir beidzies ir, teiksim, 1.010 pie 22C. Izmantojot formulu, ko var atrast šeit mēs iegūstam, ka mūsu alum ir 5.6% no visa tilpuma. Piezīmēšu, ka pildot mājas alu pudelēs mēs pievienosim vēl cukuru, lai iegūtu CO2, ko raugs pārvērtīs par alkoholu un padarīs mūsu alu par apmēram 0.5% grādīgāku – sanāks kopā apmēram 6.1% alkohola.

Otrs svarīgs faktors ir tas, ka zinot, no kā sastāv mūsu alus, var aprēķināt alus aptuveno sākuma un beigu blīvumu izmantojot kalkulatoru, kas ir pieejams šeit. Es saliku datus par mūsu Coopers Canadian Blonde ar medu un man sanāca šādi rezultāti:

Mūsu alus sastāv no 1.7kg šķidrā iesala, 0.25kg sausā iesala (atceraties, BKE1 sastāv no 75% cukura un 25% sausā gaišā iesala) un 1.1kg cukura (medus + cukurs, kas bija BKE1 sastāvā) – pēc kalkulatora rezultātiem sākotnējam blīvumam jābūt apmēram 1.049 un beigu blīvumam 1.008, alkohola saturs būs 6%.

Vadoties pēc šiem datiem, var aptuveni sekot tam, kā mūsu alus ir norūdzis – pēdējie mērījumi, ko es veicu šodien, rāda, ka alus blīvums ir 1.010 pie 22C, pēc temperatūras korekcijas (koriģē uz 20C) – 1.011. No tā var secināt, ka iespējams, nākamās nedēļas laikā alus vēl nedaudz rūgs un mūsu fermentācijas process vēl nav pilnībā beidzies (patiesībā, izmantojot sauso raugu, kas nāca līdz, es domāju ka process ir tuvu pabeigtam un raugs ir ļoti labi pastrādājis). Kāpēc tas viss ir svarīgi? Tāpēc, ka ja alus nav norūdzis līdz galam, tas turpinās rūgt pudelēs. Nav liela bēda, ja izmantojam plastmasas pudeles vai alus mucas, bet ziepes būs, ka jums saku, ja sapildīsim zaļu nenobriedušu alu + uzgāzēšanas cukuru stikla pudelēs – iegūsim labu sprāgstošu maisījumu – daudzi droši vien bernībā spēlejās ar karbīda un ūdens maisījumu šampanieša pudelēs – šeit rezultāts būs līdzīgs. Tāpēc ir ļoti svarīgi zināt, vai rūgšana ir beigusies vai tikai apstājusies pusceļā. Phew… gari sanāca – ja ir jautājumi, droši rakstiet.

Kāpēc es izmantoju šņabi hidroaizvaram ūdens vietā? Tāpēc, ka man sanāk alu tiek staipīt pa māju un plastmasas spainis ļoti labi deformējas, ja tajā ir ap 20l alus. Būtu ļoti nepatīkami, ja divas nedēļas vecs ūdens no hidroaizvara tiktu ierauts alū, ceļot to spaini gaisā. Tāpēc šņabis

Tā nu es savu Coopers Canadian Blonde uzstiepu uz 2 stāvu, kur turu 20-22C. Novietoju tā, lai saules gaisma netiek klāt – man kā reizi sanāk ziemeļu-rietumu kakts – tiešie saules stari netiek vispār. Ja tādas vietas nav, fermentācijas spainim var uzvilkt tumšu T-kreklu ar kādu dusmīgu uzrakstu – arī būs labi Tā kā centos dokumentēt visu mājas alus brūvēšanas procesu, tad te var redzēt, kā rūgst alus pēc apmēram 24 stundām. Piedodiet, bet Benny Hill mūzika šim video iztrūkst

Vēl pēc 24 stundām pacēlu vāku, lai redzētu, kā tas alus izskatās no fermentācijas spaiņa iekšpuses. Ļoti labi var redzēt glītas rauga putas un garozu (Krauesen), kas veidojas gar malām. Šis process parasti beidzas apmēram 3-4 dienu laikā, tad putas pazūd un alus tik aktīvi vairs nerūgst. Tas ir pilnīgi normāls process, nevajag satraukties.

Šo rakstu veidoju 8. dienas pēc tam, kad nofilmēju visu. Pēdējais video šajā rakstā parāda kāds tas alus ir uz šodienu – krāsu un blīvumu. Garšoja vēl pazaļi, bet, cik es saprotu no zaļiem aliem, būs ļoti garšīgs padzēriens. No medus uz doto brīdi ir palikusi ļoti blāva pēcgarša, bet tas vēl var mainīties piecas reizes, kā arī alus ir vēl duļķains un pilns ar peldošām rauga šūnām. Tam visam ir jānosēžas. Principā, to alu var pildīt mucās vai pudelēs jau parīt – diez vai blīvums tam būtiski mainīsies. Es ar nolūku turu savus mājas alus brūvējumus uz “rauga plācenīša” ilgāk ar domu, ka tādā veidā raugs aiz sevis satīra visu to, ko steigā saražojis fermentācijas laikā – nepareizos aromātus, piegaršas u.c. lietas, kā arī alus attīrīsies un dzidrināsies. Šim mērķim daudzi cilvēki izmanto sekundārās fermentācijas traukus – būtībā velviens trauks ar atbilstošu tilpumu un hidroaizvaru, kura mērķis ir attīrīt alu. Tas ir klasisks piegājiens, kas ir aprakstīts daudzās mājas alus brūvēšanas “bībelēs”. Es izmantoju šim mērķim to pašu primārās fermentācijas trauku ar visu raugu, tādējādi ļaujot raugam “strādāt” tālāk. Ja alus tiek pārcelts dzidrināšanai, lāgerēšanai vai piedevu pievienošanai (apiņie piem vai kādi žāvēti augļi aromātam) uz sekundāro fermentācijas trauku, tas var tādā veidā glabāties gadiem savukārt, ja mēs atstājam alu primārās fermentācijas traukā, tad ar mēnesi pilnīgi pietiks, jo ilgāk nebūs lielas jēgas. Princips ir apmēram tāds – jo “biezāks” alus, jo ilgāks ir šis process, ar “plāniem” gaišiem aliem divās – trijās nedēļās viss jau ir cauri. Pa šo laiku raugs pamatīgi visu aiz sevis novāks un mēs iegūsim jau gatavu nobriedinātu alu, ko atliks tikai uzgāzēt un atdzesēt! Droši vien daudzi no jums brīnās un baidās alu turēt ilgi primārās fermentācijas traukā, baidoties no “dialysis” procesa – rauga šūnu atmiršana. Mājas apstākļos mēneša laikā šis process nesākas. Tie nav mani dati vai izgudrojumi – savācu informāciju no zinošiem mājas alus brūvētājiem

Vēlāk, bez kameras vienā rokā kārtīgi atgāzēju alu un izmērīju blīvumu “normālos” apstākļos – sanāca 1.010. Plānoju saliet pa pudelēm 23.10.2010. Divas dienas pirms tam šo alu ienesīšu garāžā lai atdziest, un zemā temperatūra veicina dzidrināšanas procesu. Šīs brīvdienas jau ir aizņemtas ar alu, kas man jau dzīvo 20 dienas fermentācijas traukā un tas ir Coopers Sparkling Ale. Super, atbrīvosies fermentācijas trauks un varēs iebrūvēt jaunu kviešu mājas alus porciju – tā, kas ir, jau gandrīz beigusies. Ja sanāks, pacentīšos nofilmēt visu, vai vismaz nobildēt.

Zars