Mājas Alus Muca

Sveiki, izbrīvēju kārtējo fermentācijas trauku un nolēmu brūvēt jaunu mājas alus porciju. Pēc ilgas mīdīšanās gar manu alus koncentrātu plaukta apstājos pie Muntons Highland Heavy Ale. Jāpamēģina tas, ko U.K. uzskata par “heavy ale”, turklāt patika aprakstā minētā alus īpašības – izteika iesala garša un sabalansēts apiņu nobeigums. Mhm.. kautkur kautko līdzīgu jau biju lasījis. Ka tik nebūs kāda pašmājas alus etiķetes sauklis. Savlaicīgi nolēmu pārbaudīt vai viss, kam ir jābūt komplektā tur patiešām arī ir – divas skārdenes ar iesalu un paciņa ar raugu.. Phew, nekas nav pazudis, klāt pat nāca mazs spam-buklets ar aprakstiem. Pastudēsim vēlāk. Man bija gadījums, kad atverot vaļā šādu paku, tajā nebija rauga – labi ka pamanīju pirms sāku visu darīt, jo būtu ziepes ja viss tiktu sajaukts un tad.. ooops… raugs nav. Dabūju iztērēt gandrīz 3 LVL lai tiktu pie jauna “Ale” rauga. Tas “nelaimīgais” komplekts bija Woodforde’s Admiral’s Reserve. Dabūju brūvēt ar Safale S-04, sanāca ļoti labs – pārsteidzoši maigs, ar tādu bagātu aromātu, ļoti patīkamiem medus’-augļu aromātiem un pavisam nelielu apiņu smaržu. Tāds pamatīgs sessijas alus, ko gribas palēnām malkot lasot kautko sevišķi gudru – piem Palmera brūvēšanas grāmatu Alkohola saturs ap 4.5% – pēc divām pintām gar zemi nekrīt. Man šķiet, ka pie mums valda neliels stereotips par mājas brūvējumiem – cik taujāju cilvēkiem, kas ar to nenodarbojas, atbildes bija apmēram tādas: “jā zinu, tēvs kādreiz kandžu dzina…” vai “jā, brūvējām jāņogu/aveņu vīnu”. Absolūti nekā kopēja, mājās brūvētais alus, garšo pēc.. alus. Tam nav nekādu (ja ievēro procesu) rauga/brūža/fūzeļu smaku vai garšu. Garšo parasti kā dārgs veikala pirktais un rūpnieciski ražotais alus. Tikai pašmāju alum vēl ir bonuss – tas darināts paša rokām, tāpēc sevišķi patīkams. Par alkohola saturu arī klīst baumas, apmēram “nu jā, mājas alus tas ir tāds pamatīgs zirgu gāzējs” – duļķains, smako pēc rauga un sola tikties ar visu paģiru māti. Nekā tamlīdzīga! Akls arī vēl neesmu palicis Vienīgais, ko piefiksēju, ir pamatīga apetīte pēc pudeles pašbrūvēta alus. Laikam pie vainas raugs – tas paliek dzīvs arī pēc alus saliešanu pa pudelēm. Atkal aizmuldējos. Alus tiešām ir sociālais lubrikants – pēc nelielas devas ir ko teikt!

Labi, atgriezīsimies pie mūsu tēmas – alus brūvēšana mājās. Šoreiz parādīšu secību, kādā es visu parasti daru, filmēt nesanāca – pārāk daudz skaļu televizoru fonā, tāpēc darbojos ar fotokameru. Kā parasti, sāku ar visu piederumu “salikšanu pa plauktiņiem” – pārliecinājos vai viss nepieciešamais – alus fermentācijas trauks, karote, gaisa aizvars, gumijas blīve, joda-spirta šķīdums, mēģene un hidrometrs blīvuma mērīšanai, konservu nazis, tīrs katls, alus iesala ekstrakts un raugs ir pa rokai un tīri.

1. Solis – ieliekam alus iesala ekstraktu skārdenes karstā ūdenī, lai alus iesals paliek mīkstāks. Tās skārdenes nedrīkst vārīt – sabojāsies “delikātais apiņu un iesalu balanss” – neliela citāta no ražotājiem. Pietiks ja tas atradīsies kādos 40-60C ūdens kādas 15-20min.

2. Solis – sākam sterilizēt fermentācijas trauku un visu, kas nonāks saskarsmē ar alus misu. Es sterilizēju ar joda-spirta šķīdumu – apmēram vāciņš uz 10l ūdens, atstāju uz min. 10 minūtēm, ik pa brīdim sakratot fermentācijas trauku:

3. Solis: uzliekam vārīties 2 litrus ūdens un tējkannu (manējā ir 1.6l max, pietiek izskalot 2 skārdenes). To ūdeni mums nevajag verdošu uz iejaukšanas mirkli, vienkārši tīru un karstu, lai kārtīgi sajauktu iesalu:

4. Solis – ļoti svarīgs – atveram pudeli ar mājas alu, ja nav, tad savu iecienītāko marku, un mierīgi izbaudam, kamēr mūsu ūdens vēl vārās, iekārtas sterilizējas un iesals sildās karstā ūdenī – ir apmēram 20 minūtes laika relaksēt. Neaizmirstam ik pa brīdim sakratīt fermentācijas trauku, kurā mums viss sterilizējas:

5. Solis – kārtīgi izskalojam fermentācijas trauku tā lai tas nesmako pēc dezinfekcijas šķīduma un sagatavojam konservu nazi – es parasti to apleju ar verdošu ūdeni no tējkannas tādējādi sterilizējot:

6. Solis – atveru abas skārdenes, izleju to saturu fermentācijas traukā pirms tam pārliecinoties vai tapa ir ciet (ja tāda ir) un kārtīgi pieskrūvēta, ar karoti izkasu laukā visu iesalu, tad no tējkannas saleju abās skārdenēs ūdeni nedaudz pāri pusei un sajaucu skārdenēs palikušo alus iesalu ar ūdeni.

7. Solis – piejaucam klāt 2l ūdens no katliņa un sākam maisīšanas darbus. Jāsamaisa viss pamatīgi, tā lai viss ir izšķīdis. Es izcēlos nedaudz – maisīju tik enerģiski, ka atsrūvēju tapas uzgriezni, kas ir fermentācijas trauka iekšpusē, alus sāka izplesties pa virtuves virsmu – nācās līst ar plikām tīrām rokām apmēram 60 grādu šķidrumā lai pievilktu uzgriezni. Nepatīkami, pārāk karsti, neapplaucējos, rokas laikam pieradušas ņemties pa karstiem ūdeņiem, bet mācaties no manām kļūdām – pārliecinaties vai viss ir kārtīgi pieskrūvēts, tapas ir ciet, viss ir sterilizēts un izskalots pilnīgi tīrs:

8. Solis – uzpildam spaini ar aukstu ūdeni līdz 23l atzīmei (vai arī līdz atzīmei, kas norādīta uz alus ekstrakta iepakojuma – man ir skārdene, kas paredzēta 12l.. dīvains tilpums). Te ir svarīgi to visu pasākumu maisīt… maisīt un vēl maisīt UN sekot līdzi temperatūrai. 22-24C ir ideāli lai iejauktu raugu BET nevajag pārāk saspring, ja pirmo reizi sanāks karstāks – līdz 28-29 grādiem var droši jaukt klāt sauso raugu.

9. Solis – izmēram sākotnējo blīvumu. Manam fermentācijas traukam ir tapa, tāpēc mēģeni nesterilizēju. Ja tapas nav un ar mēģeni vai kādu citu instrumentu alus ir jāsmeļ pa tiešo no fermentācijas trauka, tās iekārtas ir OBLIGĀTI JĀSTERILIZĒ!

10. Solis – piejaucam klāt raugu. Es to parasti izkaisu vienmērīgi pa virsu un tad iejaucu. Daži apgalvo, ka var neiejaukt – šoreiz tā pamēģināju – nepatika. Fermentācijas laikā raugs nedaudz savēlās kunkuļos. Turklāt paiet laiks kamēr tas samirkst un sāk darboties – atkal lieks laiks kamēr alus misā var sākt kautkas cits dzīvot. Nākošreiz noteikti atkal iejaukšu:

11. Solis – uzliekam virsū vāku, ievietojam aizvaru, piepildam to ar vārītu ūdeni vai šņabi un noliekam alu rūgt 20-22C (ja tas ie “Ale”) kamēr tas ir gatavs:

Tā nu kārtējā alus porcija ir iebrūvēta. Viss process šādā veidā mierīgā garā, nesteidzoties, aizņem ne vairāk par stundu. Manuprāt alus ir jābrūvē kā reizi tad, kad ir laiks – steigā skrienot nekas labs nesanāks.

Mājas alu var brūvēt visnotaļ dažādos veidos bet, manuprāt, lai iemācītos sterilizēt, pildīt pudelēs un, pats svarīgākais, kontrolēt fermentācijas temperatūras, šis būs labākais veids kā to sākt. Ticiet man, stresu un uztraukumu pirmajām pāris reizēm pietiks arī brūvējot alu šādi. Turklāt, vēlreiz piebildīšu, ka šādi brūvējot alus sanāk garšīgs, process ir pietiekoši vienkāršs un viegli veicams arī mazā virtuvē kādā daudzdzīvokļu mājā. Katram savs. Es ieteiktu visiem, kam ir interesanti brūvēt alu mājās sākt tieši ar ekstraktiem – ir pietiekoši vietas kur eksperimentēt pievienojot dažādas izejvielas, process ir interesants un stresu pietiek katram brūvētājam-iesācējam.

Zars

P.S.
Redaktēts 2010. gada 9 Novembrī.
Uz šo brīdi mājas alus jau ir sapildīts pudelēs jau kādas divas nedēļas.
Secinājumi – Muntos Highlander Heavy Ale ir nedaudz… ūdeņains manai garšai, ja brūvē pēc instrukcijas 23l tilpumu… un… nedaudz par rūgtu. Es ieteiktu šo alu (iespējams, tas attiecas uz visiem Muntons 2 skārdeņu ekstraktiem) brūvēt tos 21l lai dabūtu nedaudz lielāku blīvumu. Vēl viena interesanta lieta ir paša rauga profils – tas ir tāds… pilns ar visādiem aromātiskiem brīnumiem un nedaudz rauga smaržu – atgādina Safale S-04 tikai bez reaktīvās rūgšanas tendences.

Zars